Ģeogrāfiskā karte - Ņujorka (New York City)

Ņujorka (en) ir pilsēta Ņujorkas štatā, ASV, tā ir visvairāk apdzīvotā pilsēta ASV, un Ņujorkas metropoles centrs ir viena no visvairāk apdzīvotajām metropolēm pasaulē. Ņujorkai ir liela nozīme vairākos sektoros — sakaros, finansēs, medijos, mākslā, modē, zinātnē, tehnoloģijās, izglītībā un izklaidē. Ņujorkā arī atrodas Apvienoto Nāciju galvenā mītne, kas Ņujorku padara par nozīmīgu ārvalstu darījumu vietu. Ņujorku bieži vien dēvē arī par Ņujorkas pilsētu (New York City), lai to nesajauktu ar Ņujorkas štatu.

Ņujorka ir iedalīta piecos rajonos — Bronksā, Bruklinā, Manhatanā, Kvīnsā un Steitenailendā. Pamatojoties uz 2010. gada ASV tautas skaitīšanas datiem, Ņujorkā dzīvo 8 175 133 cilvēki, tādējādi tā ir visvairāk apdzīvotā pilsēta valstī. Ņujorkā runā aptuveni 800 valodās, kas to padara par pilsētu, kurā tiek runāts visvairāk valodās. Ņujorkas metropoles zonā dzīvo 16,4 miljoni iedzīvotāju.

Ņujorkas vēsture sniedzas līdz pat 1624. gadam, kad to atklāja Holandes Republikas kolonisti un nosauca par Jauno Amsterdamu (New Amsterdam). Pilsēta un tās apkārtne angļu kontrolē nonāca 1664. gadā un tika pārdēvēta par Ņujorku. Ņujorka bija ASV galvaspilsēta no 1785. gada līdz 1790. gadam. Tā ir bijusi valsts lielākā pilsēta kopš 1790. gada. Brīvības statuja sveicināja miljoniem imigrantu, kas iebrauca Amerikā ar kuģiem 19. un 20. gadsimtā.

Daudzas vietas un objekti Ņujorkā ir kļuvuši par ļoti atpazīstamiem visā pasaulē. Taimskvērs (Times Square) ir atpazīstams ar savu Brodvejas teātri, viena no iedzīvotāju aizņemtākajām Ņujorkas vietām, liels pasaules izklaides centrs. Pilsētā atrodas daudzi pasaulē atpazīstami tilti, debesskrāpji un parki. Ņujorkas finanšu rajons, kur atrodas Volstrīta (Wall Street), kalpo par finanšu galvaspilsētu visā pasaulē, un Volstrītā atrodas Ņujorkas akciju tirgus, kas ir lielākais akciju tirgus pasaulē. Atšķirībā no citām pasaules vietām Ņujorkas metro savus pasažierus pārvadā 24 stundas dienā un 7 dienas nedēļā. Ņujorkā atrodas vairākas koledžas un universitātes — Kolumbijas Universitāte, Ņujorkas Universitāte un Rokfellera Universitāte, kuras visas ietilpst 50 pasaules labāko universitāšu sarakstā.

Ņujorkas mūsdienu teritorijā dzīvoja lenapu indiāņi, kad itāliešu jūrasbraucējs Džovanni da Veracano (Giovanni da Verrazano) 1524.—1525. gadā atklāja Ņujorkas piekrasti.

Pilsētu 1625. gadā dibināja holandieši, nosaucot par Jauno Amsterdamu (New Amsterdam). 1652. gadā tai tika piešķirtas pašpārvaldes tiesības. 1664. gadā pilsētu ieņēma briti un nosauca Jorkas hercoga vārdā par Ņujorku.

Amerikas neatkarības kara laikā Ņujorka bija angļu okupācijā līdz pat kara beigām, un 1783. gadā Ņujorka bija pēdējā osta, no kuras evakuējās angļu spēki. No 1788. līdz 1790. gadam Ņujorka bija ASV galvaspilsēta. XIX gadsimtā Eri kanāla atklāšana ļāva izkonkurēt Bostonu un Filadelfiju, un Ņujorka kļuva par ASV rietumu piekrastes galveno ostu. Amerikas pilsoņu kara laikā 1863. gadā Ņujorkā notika Iesaukšanas nemieri.

XX gadsimta sākumā Ņujorka piedzīvoja imigrācijas maksimumu no Eiropas, bet XX gadsimta divdesmitajos gados — melnādaino iedzīvotāju ieceļošanu no ASV dienvidu štatiem.

Pēc Otrā pasaules kara Ņujorka ieguva globālas pilsētas nozīmi, bet abstraktais ekspresionisms radīja Ņujorkas kā pasaules mākslas centra tēlu.

2001. gada 11. septembrī Ņujorka piedzīvoja teroristisku uzbrukumu Pasaules tirdzniecības centram. Gāja bojā vairāk kā 3000 cilvēku. Tā vietā ir atklāts jauns ēku komplekss (1 WTC, One World Trade Center), Pasaules tirdzniecības centra piemiņas vieta, un trīs citi biroju torņi.